Zāliena mēslošana

Mēslošanas būtība

Pareiza, pamatota un regulāra zāliena mēslošana ir viens no kvalitatīva zāliena stūrakmeņiem, jo sporta zāliena sastāvā pamatā ir zāliena sugas, kas ir izteikti prasīgas pēc barības vielām. Ja vēlamies iegūt kvalitatīvu zālienu, tad pirmais uzdevums ir saprast esošo situāciju – augsnes sastāvu un nodrošinājumu ar barības vielām. Lai noteiktu barības vielu saturu augsnē, nepieciešams veikt augsnes ķīmiskās analīzes un paraugā noteikt galvenos lielumus: organisko vielu saturu %, augsnes skābumu jeb pH skaitli, Kālija un Fosfora saturu. Tikai zinot šos lielumus, var izstrādāt precīzu mēslošanas plānu, lai zāliens optimālā daudzumā saņemtu tieši nepieciešamās barības vielas.

Augu augšana nav iespējama bez barības vielām. Svarīgākās no tām ir slāpeklis (N), forsfors (P205) un kālijs (K2)

Slāpeklis (N) atbild par auga fizisku augšanu, zaļo masu, krāsu. Slāpekļa trūkums redzams kā lēnāk augošs, dzeltenīga vai bālgans, vājš zāliens. Sevišķi būtisks nodrošinājums ar slāpekli ir zālienam veģetācijas sākumposmā (pavasaris/vasara), taču gatavojot zālienu ziemai tas ir pat nevēlams, jo augiem ir jānobriest un jāsagatavojas ziemai. Slāpeklis ir viegli gaistošs elements, tas iztvaiko un ātri izskalojas, sevišķi smilts augsnēs. Tātad svarīgi slāpekli saturosšu mēslojumu kaisīt mākoņainā laikā, īsi pirms lietus vai uzreiz to noskalot ar laistīšanas sistēmas iedarbināšanu. Praktiski slāpeklis ir zāliena kopēja ‘izsniegts’ barības elements, kura nodrošinājuma periods ir atkarīgs no mēslojuma veida – pamatā veikalos ir pieejami ātras/īsas iedarbības slāpekļa mēslojumi, taču ir pieejami arī ilgas iedarbības slāpekļa mēslojumi, kas lēni šķīstot, darbojas pat vairākus mēnešus ilgi.

Fosfors (P) atbild par augu sakņošanos, ziediem un augļiem. Zāliena gadījumā svarīgākā ir sakņu attīstību stimulējošā funkcija, jo spēcīgam zālienam sakņu dziļumam ir jābūt dziļākam par 15cm. Saknes atbild par barības vielu un ūdens uzņemšanu, tāpēc to attīstība un dziļums ir ļoti būtisks. Fosfors sievišķi nepieciešams zāliena dīgšanas un augšanas sākumposmā, tātad ierīkojot zālienu un zālienam pavasarī sākot intensīvu augšanu. Zāliena jomā ir vienkāršs likums: nav sakņu – nav zāliena! Fosfors labi uzkrājas un saglabājas augsnē, tāpēc tā lietošana ir vienkāršāka.

Kālijs (K) atbild par auga šūnu stiprību, cukuru veidošanos, nobriešanu un gatavību ziemošanai. Uzlabo augu pretestību pret dažādām ārkārtas situācijām – sausums, karstums, sals, slimības, kas parasti piemeklē novājinātus zālienus (nepietiekama mēslošana, laistīšana, pārāk intensīva lietošana u.c.). Kālija svarīgums pieaug sezonas noslēgumā un ziemošanas laikā. Kālijs, līdzīgi kā fosfors uzkrājas un saglabājas augsnē, tāpēc tā lietošana ir vienkāršāka, tomēr sporta zālienos ar zemu organiskās vielas saturu un augstu ūdens caurlaidību (kādiem jābūt labiem sporta zālieniem!) kālijs izskalojas ļoti ātri un tā krājumi regulāri jāpapildina. Kālija sezonas apjoms jāplāno tuvs slāpekļa apjomam.

Augu barošanās sistēmā būtiska loma ir arī daudziem citiem elementiem (mikroelementiem) – magnijam, kalcijam, mangānam, sēram, dzelzij, cinkam, boram u.c. Zāliena mēslošanā jāņem vērā arī tas, ka kāda elementa trūkums vai pārbagātība var traucēt vai pat paralizēt cita elementa uzņemšanu un darbojas princips – visu nosaka elements, kas ir nodrošināts visnepilnīgāk – lai cik daudz būtu elementu un lai cik augsts to nodrošinājuma līmenis, visu noteiks elements, kas būs piegādāts nepietiekoši. Tāpēc kopjot sporta zālienu, jāpievērš ļoti lielu uzmanību barības vielu saturam augsnē, kā arī pārdomātai un pamatotai mēslošanas sistēmai. Arī augsnes skābumam ir būtiska nozīmē augu barošanās procesā – augsnes skābums ietekmē augu spēju uzņemt barības elementus!

Kad mēslot?

Jāmēslo tad, kad zālienam barības vielas ir nepieciešamas. Svarīgākais ir ‘palīdzēt’ zālienam gūt spēkus un sazaļot pavasarī. Uzreiz, sākoties veģetācijai, lieti noderēs kompelkss mēslojums, kura pamatelements būs slāpeklis. Zāliens spēs ātri radīt zaļo masu, attīstīt saknes, cerot, aizaugt ziemas bojātās vietas un apsteigt nezāles.

Vasaras vidū vēlams dot sabalansētu mēslojumu, kurā joprojām dominē slāpeklis, taču arī Kālijs jau parādās lielākos apjomos. Atkarībā no rudens un lietošanas intensitātes, dažkārt arī septembrī vēl jāmēslo ar slāpekli bagātīgi saturošiem kompleksajiem mēslojumiem, tomēr sākot ar septembri šādu lēmumu jāizsver ļoti rūpīgi. Sezonas noslēgumā pēdējās mēslošanas veic ar komplekso mēslojumu, kur pamatā ir kālijs un maz vai nemaz (pēdējā mēslošanā) slāpeklis!

Jo intensīvāk lietots/kopts zāliens, jo biežāka mēslošana būs nepieciešama. Mēslošanai nevajadzētu izraudzīties saulainu pusdienlaiku, jo sevišķi slāpekli saturoši mēslojumi var izraisīt augu apdegumus – no nelieliem dzelteniem pleķiem, līdz lieliem izdegušiem bojājumiem. Ideāli mēslošanu veikt lietus laikā vai brīdi pirms lietus – dabiskā veidā zāliens nonāks augsnē pie augu saknēm un slāpeklis nepaspēs izgaist. Ja lietus nelīst, tad jāmēslo vakarpusē + zāliens jānolaista, lai mēslojums noskalojas no lapiņām.

Kā mēslot?

Precīza un vienmērīga minerālmēslu izsēja ir ļoti svarīga, jo nevienmērīgi izsējot zāliens var kļūt ‘viļņains’ vai ‘pleķains’- t.i. vietās, kur būs trāpījis vairāk mēslojuma būs tumšs, un vietās, kur tas nebūs ķēris, būs dzeltenīgs. Labākā iespēja ir centrbēdzes principa sējmašīnas, kas izkliedē mēslojumu.

Dot padomus, cik gramus un tieši kādu mēslojumu izraudzīties nav iespējams, jo jāizvērtē, vai mēslojums ir piemērots konkrētajam laukumam, augsnes analīzes rezultātiem, sezonai (pavasaris, vasara, rudens), vai tas satur tikai galvenos elementus vai arī mikroelementus? Universāls padoms būs lietot kompleksu mēslojumu(kas satur iespējami vairāk mikroelementus) ar izsējas normu 15-25g/m2.

Biežākās kļūdas mēslojot:

• Bērt mēslojumu kaisīšanas iekārtā uz zāliena. Diemžēl, kā likums, kaut kas nedaudz samisējas un mēslojums pārbirst pāri vai garām un sabirst zālienā – apdegums garantēts.
• Nevienmērīga izsēja – iegūstam raibu vai strīpainu zālienu.